Strādnieku motīvs

1950. gadu beigas–1960. gadu sākums, audekls, eļļa, 139x190 cm (ar rāmi 159x210x8 cm) /// Latviešu gleznotāja Māra Kažociņa (1936–1992) profesionālo izglītību ieguva Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņas radošais ceļš aizsākās 20. gadsimta 60. gadu vidū, kad latviešu glezniecībā ienāca jauna, idejiski un formāli drosmīga mākslinieku paaudze. Kažociņa tiek uzskatīta par vienu no savdabīgākajām savas paaudzes māksliniecēm, kuras darbos apvienojas stingrs intelektuālisms un jūtīga emocionāla noskaņa. Par savu nozīmīgāko mākslas skolotāju viņa uzskatīja gleznotāju Edgaru Iltneru (1925–1983), kura ietekme jūtama agrīnajā posmā – darbos ar romantizētu robustumu un t.s. “skarbā stila” pieskaņām. No reālisma un konkrētā tēla Kažociņa pakāpeniski virzījās uz lielāku nosacītību, stilizāciju un tēlainības vispārinājumu. Viņas glezniecībā realitāte kļūst par metaforu, kuras nozīme slēpjas formas un krāsas līdzsvarā. Māksliniece tiecās savienot racionālu domāšanu ar emocionālu dziļumu, apzināti distancējoties no padomju ikdienas tematiskās ideoloģijas. Viņas darbiem raksturīga lakoniska, pat askētiska izteiksme, robustas formas un nosvērtas krāsu attiecības. Gleznotāja dzīves laikā sarīkoja vairāk nekā 20 personālizstādes, bet pēc viņas nāves tika organizētas vairākas piemiņas izstādes. Viena no pēdējām – “Spirāle” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 2022. gadā, izstāžu cikla “Paaudzes” ietvaros. Kažociņas gleznas atrodas privātās kolekcijās Latvijā, ASV, Krievijā, Lielbritānijā un Vācijā, kā arī publiskās kolekcijās – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Liepājas muzejā, Ogres Vēstures un mākslas muzejā, Talsu novada muzejā (Latvija) un Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija). Figurāli tematiska lielformāta kompozīcija ar izteiksmīgu strādnieku motīva interpretāciju, kas raksturīga 20. gadsimta vidus sociālajam un ideoloģiskajam kontekstam Padomju bloka valstīs. Darbs tapis Kažociņas agrīnajā karjeras posmā, iespējams, studiju laikā. Monumentālajā darba risinājumā attēloti trīs strādnieki atpūtas brīdī, vērojot industriālo ainavu. Fiziskā darba intensitāti akcentē robustas, gleznas plaknei pietuvinātas figūras, saules apspīdēta āda, izteikta muskuļu plastika un lakonisks apģērbs, kas kopā piešķir tēliem gan vitalitāti, gan ikdienas reālisma tvērienu. Kompozīcijā un gleznojuma manierē jūtamas atsauces uz Edgara Iltnera daiļradi, īpaši “skarbā stila” vizuālo valodu, kas balstīta lakonismā, konstruktīvā ritmā un darba cilvēka tēla monumentalitātē. Darbs demonstrē profesionālu, uz tiešu novērojumu un reālisma principiem balstītu pieeju, vienlaikus atspoguļojot sava laikmeta vizuālo valodu un idejisko orientāciju. /// Mākslinieces paraksts gleznas kreisajā apakšējā malā.